Dziļi mežā egles zarā Lieldiensvētku priekšvakarā
Kāda vārna cik vien spēj, ligzdā sēž un olas dēj.Klusi paslēpies gar koku zaķēns noskatās šo joku,
Te viņš domā brašu domu, nu es vilkšu lielu lomu.
Ātri saplūc pūpolzarus, mīkstus, lokanus un garus.
Te viņš čakli vij kā burvis, līdz ir gatavs varens kurvis.
Kurvī olas ir uz aci un pirms vārna saceļ traci,
Zaķi redzam jau kā zirgu braši rikšojam uz tirgu.
Pusceļā tas vēl nav ticis, bet jau liktens šķēšļus licis,
Krancis klāt un pikti rej -Kas tai kurvī? Kurp tu ej ?
Zaķēns melo -Man te pupas- un uz olām virsū tupas.
Bet te atkal briesmas spējas- vārnulēni izperējas.
Zaķēnam nu lielas raizes ,vārnulēni prasa maizes,
Saķer šo aiz ausīm -Caps!, Tu tak esi mūsu paps!L
Liela brēka,maza vilna,zaķim pacietība pilna,
Un viņš vārnēnus, kas čiepst atpakaļ uz mežu stiep
Bet te atkal briesmas spējas- vārnulēni izperējas.
Zaķēnam nu lielas raizes ,vārnulēni prasa maizes,
Saķer šo aiz ausīm -Caps!, Tu tak esi mūsu paps!L
Liela brēka,maza vilna,zaķim pacietība pilna,
Un viņš vārnēnus, kas čiepst atpakaļ uz mežu stiep
